Kad trenēties un kad uzņemt ogļhidrātus

Nelietoju uzturā pārtiku ar augstu ogļhidrātu saturu un jebkādus pusfabrikātus, kas satur cukuru.

Tas man palīdz trenēties aerobajā zonā, tas ir piespiest organismam lielāko enerģijas daļu ražot oksidācijas ceļā. Kolīdz esmu lietojis kaut ko saldu, tā puls pat pie zemas slodzes aiziet pāri 180 sitieniem minūtēm un sākas pārmērīga svīšana > 1 kg/30 min. Tāda ir mana fizioloģiskā īpatnība. Lielākajai daļai cilvēku tā tas nav.

Esmu ievērojis, ka pēc anaerobas – vidējas un smagas fiziskās slodzes mans ķermenis nespēj pilnībā atjaunoties miega laikā (~ 10h). Tas nākamajā treniņā atkal noved pie anaerobā metabolisma, jo nepietiek skābekļa gan tekošajai enerģijas ražošanai, gan iepriekšējā treniņa enerģijas blakusproduktu oksidācijai. Taču visdrīzāk mana vielmaiņa nemaz nedomā ķēpāties ar skābekli apstākļos, kad ogļhidrātu krājumi šķiet bezgalīgi esam.

Veiksmīga ir izrādījusies metode enerģijas sistēmai ogļhidrātus papildus nedot.

Mēneša laikā pēc ogļhidrātu ierobežošanas mans skriešanas ātrums ir pieaudzis no 7 min/km uz 5,5 min/km vidējam pulsam samazinoties no 180 uz 155 sitieniem minūtē. Kas man ir ievērojams sasniegums.

Lielāko daļu treniņu veicu no rīta pirms brokastīm, kad cukura līmenis asinīs ir viszemākais diennakts laikā.

Taču, nelietojot uzturā ogļhidrātiem bagātus produktus ir grūti noturēt un palielināt muskuļu masu, jo liela daļa olbaltumvielu aiziet enerģijas ražošanai. Ķermeņa masa mēneša laikā samazinājās par 2 kg – no 67 uz 65 kg. Ņemot vērā, ka liekā svara man praktiski nav tas ir liels cipars. Lai uzņemtu vajadzīgās kalorijas neogļhidrātu veidā nākas patērēt uzturā milzīgu daudzumu pārtikas, kas palielina vēdera apjomu. Un tas, savukārt, nemaz neizskatās smuki.

metabolism

Esmu nolēmis pēc ogļhidrātu uzņemšanas 36 stundas treniņus neveikt.

Tādējādi ļaujot ogļhidrātiem uzkrāties organismā un nokrist paaugstinātajam cukura līmenim asinīs. Jādomā, ka uz treniņa brīdi “brīvu uz velna paraušanu” dedzināmu ogļhidrātu (bez skābekļa klātbūtnes) organismā būs pietiekams minimums, lai piespiestu sākt darboties aerobajiem metabolisma procesiem.

Iepriekš, lai atturētu organismu no krišanas anaerobajā zonā lietoju Mildronātu. Jāsaka ļoti palīdzēja, īpaši garajās 24 h sacensībās. Tomēr, pieļauju, ka tas atstāj kādus blakusefektus uz vielmaiņu kopumā. Piemēram, organisms pats pārstāj ražot mildronāta dabisko ekvivalentu – gamma butirobetaīnu. Rezultātā aerobā vielmaiņa slodzes apstākļos var kļūt aizvien grūtāk sasniedzama opcija.

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

In general, the two major ways the body converts nutrients to energy are:

  • Aerobic metabolism (with oxygen)
  • Anaerobic metabolism (without oxygen)

Anaerobic Metabolism – Glycolysis 

The anaerobic energy pathway, or glycolysis, creates ATP exclusively from carbohydrates, withlactic acid being a by-product. Anaerobic glycolysis provides energy by the (partial) breakdown of glucose without the need for oxygen. Anaerobic metabolism produces energy for short, high-intensity bursts of activity lasting no more than several minutes before the lactic acid build-up reaches a threshold known as the lactate threshold and muscle pain, burning and fatigue make it difficult to maintain such intensity.

Aerobic Metabolism

Aerobic metabolism fuels most of the energy needed for long duration activity. It uses oxygen to convert nutrients (carbohydrates, fats, and protein) to ATP. This system is a bit slower than the anaerobic systems because it relies on the circulatory system to transport oxygen to the working muscles before it creates ATP. Aerobic metabolism is used primarily during endurance exercise, which is generally less intense and can continue for long periods of time. During exercise an athlete will move through these metabolic pathways. As exercise begins, ATP is produced via anaerobic metabolism. With an increase in breathing and heart rate, there is more oxygen available and aerobic metabolism begins and continues until the lactate threshold is reached. If this level is surpassed, the body can not deliver oxygen quickly enough to generate ATP and anaerobic metabolism kicks in again. Since this system is short-lived and lactic acid levels rise, the intensity can not be sustained and the athlete will need to decrease intensity to remove lactic acid build-up.

, , , ,

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *